Vai tev kādreiz ir bijusi sajūta, ka ar tavu veselību kaut kas nepārprotami nav kārtībā, taču visi ārsti un veiktās analīzes apgalvo, ka esi pilnīgi vesela? Diemžēl es šo sajūtu zinu pārāk labi. Gadu gaitā manā dzīvē bija sakrājies garš dažādu simptomu saraksts, taču ārsti nespēja izskaidrot to cēloņus.
Daļa no tiem bija ļoti biedējoši, citi – vienkārši ārkārtīgi nepatīkami, taču visgrūtākā man patiesībā bija tieši neziņa. Es nesapratu, kas ar mani notiek, un nezināju, kā un ko mainīt, lai atkal dzīvotu veselu un pilnvērtīgu dzīvi!
Šis ir stāsts par to, kā es pati sāku meklēt atbildes un kā Medicīnas Medija informācija izmainīja visas mūsu ģimenes dzīvi.
Šodien esmu gatava dalīties savā stāstā un iegūtajās zināšanās arī ar citiem. Vēlos piedāvāt nedaudz citādu skatupunktu un cerību tiem, kuri ar savām veselības nebūšanām jūtas pamesti vienatnē, jo viņiem nekur nav izdevies atrast atbildes uz saviem jautājumiem. Varbūt tieši mana pieredzes stāsta izlasīšana palīdzēs tev spert pirmos soļus savā dziedināšanas ceļā.
Mani sauc Kertu, 2027. gadā man paliks jau 50 gadu, un esmu piecu bērnu mamma. Kopā ar ģimeni pamīšus dzīvoju Igaunijā un Spānijā, un šodien jūtos veselāka un spēcīgāka nekā savos trīsdesmit gados. Ceļš līdz tam nav bijis ātrs un noteikti ne viegls. Šajā ceļā ietilpa neskaitāmi ārstu apmeklējumi, analīzes, izmeklējumi un dažādi speciālisti. Es izmēģināju dažādas diētas, attīrīšanās kūres, alternatīvās ārstēšanas metodes un uztura bagātinātāju gūzmu. Katru reizi cerēju, ka varbūt tieši tagad esmu atradusi trūkstošo puzles gabaliņu. Bija brīži, kad izjutu cerību, un tajā pašā laikā bija arī brīži, kad biju gatava padoties. Jo vairāk meklēju atbildes, jo vairāk jautājumu radās. Biju nogurusi no cīnīšanās ar simptomiem, patiesībā nezinot, kas tos izraisa. Un tas viss savukārt manī radīja spēcīgu trauksmi un stresu, par spīti tam, ka pēc dabas esmu ļoti dzīvespriecīga un pozitīva.
Mans īstais dziedināšanas ceļš sākās brīdī, kad pieņēmām vienu no savas dzīves lielākajiem lēmumiem – iesaiņojām savu līdzšinējo dzīvi un uz nenoteiktu laiku pārcēlāmies uz Spāniju, lai koncentrētos uz atveseļošanos. Tajā brīdī es vēl nezināju, ka šis lēmums mainīs visu manu izpratni par veselību un to, uz ko cilvēka ķermenis patiesībā ir spējīgs.
Gadiem ilgi meklējumi, trauksme un neizskaidrojami simptomi
Kā jau minēju iepriekš, man ir pieci bērni, no kuriem vecākajam šodien ir 27 gadi, bet jaunākajam – 7. Pēc jaunākā bērna dzimšanas mana veselība bija diezgan bēdīgā stāvoklī, un cita pēc citas nāca klāt jaunas kaites. Visticamāk, iemesls bija arī tas, ka pēdējo bērnu iznēsāšana un barošana ar krūti ļoti novājināja organismu, un imunitāte tā dēļ bija kļuvusi vāja. Patiesībā mans stāsts sniedzas atpakaļ vēl tajā laikā, kad man palika 30 gadu. Tas bija periods, kad man sākās neizskaidrojamas veselības problēmas, kurām neviens nespēja sniegt nekādus paskaidrojumus. Meklēju atbildes un pārlasīju milzīgu daudzumu informācijas par visdažādākajām slimībām, lai saprastu, kas ar mani notiek.
Apmeklēju dažādus ārstus, veicu kaudzi visādu analīžu, un netika atrasts nekas, kas izskaidrotu manus simptomus, kuru bija daudz un kuri ar laiku nāca vien klāt. Beigu beigās man paziņoja, ka man jādodas pie psihologa, jo ārstiem šķita, ka es to visu izdomāju. Līdz tam laikam man papildus jau bija sākušās biedējošas panikas lēkmes un nepārtraukta trauksme, un, tā kā nekur nekādu paskaidrojumu vai palīdzību saņemt nevarēju, es arī vērsos pie psihologa. Proti, tur man izrakstīja tabletes, kuras ieteica lietot divus gadus pēc kārtas. Sāku tās lietot uzreiz, cerībā, ka līdz ar trauksmi izzudīs arī panikas lēkmes un dažādās veselības kaites. Pēc trim mēnešiem sapratu, ka nekas nemainās, izņemot to, ka šīs tabletes mani padara vienkārši klāt-neesošu un nejūtīgu, tā ka man reāli pirmo reizi mūžā par visu bija vienalga – nebija vairs starpības, vai es dzīvoju, vai mirstu.
Nolēmu, ka tā tālāk turpināt nevaru, pārtraucu lietot tabletes un nolēmu sākt dzīvot, kas nozīmēja to, ka dzīvoju pa vienai dienai, it kā rītdienas nebūtu. Sāku ceļot, ballēties un vienkārši dzīvoju un izbaudīju dzīvi, domājot, ka tāpat tas vairs nebūs uz ilgu laiku. Taču patiesībā mana veselība tad pamazām sāka virzīties uz labo pusi, jo vienlaikus biju sākusi lietot kādu ļoti spēcīgu uztura bagātinātāju uz mangostāna bāzes, kas saturēja daudz antioksidantu un vitamīnu un minerālvielu, kas palīdzēja manai stiprināt manu imunitāti, un dažādās veselības kaites zināmā mērā izlīdzinājās. Dažas no tām pat izzuda, bet citas kļuva mazāk jūtamas. Gadus vēlāk izrādījās, ka patiesībā mana neizskaidrojamā slimīgā stāvokļa cēlonis bija borelioze, un līdz brīdim, kad to beidzot atklāja, tā jau bija kļuvusi par hronisku neiroboreliozi. Visticamāk, man izdevās to uz kādu laiku novest remisijā, un līdz pēdējo trīs bērnu dzimšanai es varēju dzīvot diezgan brīvi no simptomiem un sāpēm.
Līdz brīdim, kad sapratu, ka tomēr nenomiršu un vēlos vēl bērnus! 2015. gadā piedzima mans trešais dēls, pēc tam vēl viens dēls un visbeidzot mūsu vienīgā meitiņa. Pēc būtības es biju stāvoklī vai baroju bērnu ar krūti 7 gadus no vietas, un šajā laikā mana veselība piedzīvoja spēcīgu regresiju. Atgriezās dažādi simptomi, kā arī spēcīga trauksme un panikas lēkmes. Pateicoties paļāvībai uz dzīvi, 2020. gada augustā ar savu dzīvi nonācām Spānijā. Tas jau ir atsevišķs neticams stāsts, ar ko padalīšos kaut kad vēlāk. Kad ieradāmies Spānijā, mūsu jaunākajam bērniņam tikko bija palikuši 11 mēneši, un pasaulē tobrīd plosījās Covid-19 otrais vilnis. Mums nebija absolūti nekāda plāna, cik ilgi paliksim un kas vispār notiks tālāk. Vienīgais, ko zinājām – mums ir jāsakārto sava veselība, lai mēs varētu izaudzināt savus bērnus šajā trakajā pasaulē, būdami viņiem par atbalstu, līdz mēs viņiem būsim vajadzīgi.
Brīdis, kad nolēmu pati uzņemties atbildību par savu veselību
Pirms Spānijas dzīve man jau vairākas reizes bija sūtījusi ceļā Medicīnas Medija informāciju, taču es toreiz vēl nebiju gatava to pieņemt. Biju pārāk skeptiska un par visu šaubījos. Vienlaikus mana veselība bija sasniegusi punktu, kurā man kaut kas bija jāmaina, un es nolēmu, ka tagad ir īstais brīdis, jo ar to saistītie dziedināšanas stāsti man šķita ļoti iedvesmojoši. Bijām nodzīvojuši Spānijā aptuveni mēnesi un nodarbojušies ar sava uztura un dzīvesveida mainīšanu, 
kad piezvanīja mana ginekoloģe un paziņoja, ka man nekavējoties jāatgriežas Igaunijā un jādodas uz dzemdes kakla operācija. Tieši pirms aizbraukšanas biju nodevusi analīzes.
Izrādījās, ka man bija pēdējā stadija pirms vēža. Turklāt man tika atklāti divi augsta riska HPV vīrusi, no kuriem viens man patiesībā bija bijis jau aptuveni 20 gadu un par kuru ārste teica: ja organisms līdz šim ar to nav ticis galā pats, tad vairs arī netiks un vienkārši visu laiku jādodas uz pārbaudēm. Otrs vīruss bija svaigāks, un tieši tam vajadzēja būt cēlonim 80% no visiem dzemdes kakla vēža gadījumiem.
Biju no šīm ziņām viegli izsakoties šokā, jo tikko bijām ieradušies Spānijā, saule deva daudz pozitīvisma, un uztura maiņa jau bija devusi pirmos pozitīvos rezultātus. Tāpat arī stresa līmenis bija būtiski krities. Pieņēmu lēmumu, ka uz operāciju neiešu, bet vispirms mēģināšu pati parūpēties par savu veselību
Pavaicāju, cik ilgi varu to atlikt, un ārste man deva 3 mēnešus, pēc kuriem man noteikti bija jādodas veikt jaunas analīzes. Es iegrimu Medicīnas Medija grāmatās, podkāstos un dažādos izveseļošanās stāstos. Izslēdzu visus nevēlamos ēdienus, pagarināju savu miega laiku, sāku papildus lietot uztura bagātinātājus – B12, cinku un kaķa nagu. Sāku rītos izpildīt piecus tibetiešu vingrojumus un doties pastaigās. Ar vīru sadalījām pienākumus pret bērniem, jo blakus maziem bērniem to visu izdarīt vienai būtu bijis neiespējami. Ticēju un cerēju, ka tikšu ar to galā bez operācijas.
Dziedināšana, kas atstāja ārstus bez valodas
Trīs mēneši pagāja, un es atradu Spānijā labu maksas ginekoloģi, kuras vizīte maksāja diezgan prāvu summu. Pēc analīžu nodošanas ar aizturētu elpu gaidīju atbildes. Beidzot ar mani no medicīnas centra sazinājās un lūdza ierasties vēlreiz, lai veiktu atkārtotas analīzes. Iemeslu pa tālruni pateikt atteicās. Ar trīcošu sirdi devos nodot analīzes no jauna.
Uz vietas ārste paskaidroja, ka manas analīzes bijušas pilnīgā kārtībā, nebija pat vismazāko šūnu izmaiņu. Viņa sacīja, ka, skatoties uz manām iepriekšējām analīzēm, tik īsā laikā tas ir neiespējami un, visticamāk, vai nu viņa, vai laboratorija kaut ko sajaukusi. Viņa par savu naudu veica jaunas analīzes un apsolīja, ka pēc pāris nedēļām uzzināšu rezultātus
Līdz tam laikam es pati jau biju pārliecināta, ka esmu vesela
Un tā arī bija – jaunās atbildes apstiprināja iepriekšējo rezultātu. Ārste, kura gadu desmitiem bija strādājusi par ginekoloģi, sacīja, ka neko tādu iepriekš nav redzējusi, un, lai ko es darītu, lai noteikti turpinu. Pēc pusgada devos uz atkārtotu pārbaudi, un rezultāts bija tāds pats. Kaut kad vēlāk liku pārbaudīt arī HPV vīrusu klātbūtni. Visas analīzes bija kārtībā, un abi vīrusi bija pazuduši. Kas nozīmē arī to, ka arī mans vīrs no tiem ir atbrīvojies.
Dziedināšana no pašcieņu graujošas ādas slimības
Otrā lielākā bēda, kas man tajā laikā bija, nepazuda tik ātri. Tā bija hroniska iekaisīga ādas slimība – roze. Pilnīgi šausmīga slimība, kas manu pašcieņu nogremdēja tik zemu, ka neļāvu sevi fotografēt un apzināti izvairījos no skatīšanās spogulī. Es visu mūžu esmu krāsojusies ārkārtīgi reti, bet tagad es neuzdrošinājos pat uz veikalu aiziet bez spēcīga grima. Līdz brīdim, kad ieradāmies Spānijā, roze man bija bijusi jau aptuveni 4 gadus.
Biju izskraidījusi pie dažādiem ārstiem, kuri visi apgalvoja, ka tā ir roze un tā nav ārstējama, to var tikai apslēpt. Gadu gaitā tā kļuva tikai sliktāka un sliktāka. Man bija kamols kaklā, kad spogulī skatījos uz savu seju un domāju, ka tagad tāda palikšu visu mūžu. Kaunējos no sevis un biju laimīga, ja nevajadzēja iet ārā no mājas.
Pagāja apmēram gads, dzīvojot pēc MM uztura, kad sāku pamanīt, ka apsārtuma un pūtīšu kļūst arvien mazāk. Kādā brīdī man grims vairs nebija vajadzīgs vispār, jo plankumi bija kļuvuši būtiski gaišāki. Pēc aptuveni pusotra gada roze bija pilnībā pazudusi. Jautājot ārstei, kur tad tā pazuda, ja jau skaitījās neārstējama slimība, viņa nespēja man sniegt atbildi. Šodien kopš rozes izzušanas ir pagājuši vairāk nekā 5 gadi, un mana sejas āda ir tik maiga un skaista kā zīdaiņa dupsītis! :)
Kopumā man bija vairāk nekā desmit dažādu traucējošu simptomu. Piemēram, man bija nepārtraukta urīnpūšļa iekaisuma sajūta, ārstēšanai pastāvīgi izrakstīja antibiotikas, beigās es tās vairs nedzēru, bet ciešoties mēģināju to atvieglot ar arvien vairāk dabisku līdzekļu.
Līdz kādu dienu pamanīju, ka šī dzelošā un nepatīkamā sajūta ir pazudusi. Laiku pa laikam tā atgriezās vieglā formā, bet domāju, ka kādus 4 gadus arī šīs nekārtības manā dzīvē vairs nav vispār. Pazuda manas šausmīgās migrēnas ar auru, kas ilga dienām ilgi un reizēm ar tām bija sajūta, ka es vienkārši nomiršu – pievienojās sejas un citu ķermeņa daļu tirpšana utt. Vēl viens ļoti nepatīkams simptoms bija sajūta, ka viss mans ķermenis deg. Tas radās it īpaši tad, kad biju uztraukusies un adrenalīns bija augsts. To ir pat grūti aprakstīt – it kā pa visu ķermeni degtu āda. Vieglā formā tas ir saglabājies līdz šim, bet ticu, ka ar laiku pazudīs arī tas, jo pašreizējo situāciju nevar ne salīdzināt ar to, kas man bija iepriekš. Turklāt ir pazudusi vēl kaudze mazāku veselības kaitu, un bieži vien – nepamanīti.
Kā es izmainīju savu dzīvi un uzturu
Uzdrošinos apgalvot, ka šodien, 49 gadu vecumā, jūtos būtiski veselāka un dzīvīgāka nekā pirms 20 gadiem. Par spīti savam vecumam, pastāvīgi saņemu komplimentus par savu izskatu, un man dod par 10–15 gadiem mazāku vecumu. To visu man ir palīdzējuši sasniegt 6 gadi Medicīnas Medija dzīvesveidā. Pierakstīšu šeit lielākās lietas, ko mainīju savā dzīvē, varbūt kādam tas kalpos par iedvesmu:
- Izslēdzu no sava uztura olas, glutēnu, piena produktus, cukuru, alkoholu un vēl dažus Medicīnas Medija neieteiktos pārtikas produktus.
- Ēdu ļoti daudz augļu un dārzeņu, ogu, kā arī zaļumu un garšaugu.
- Ieviesu tā saukto rīta attīrīšanās rutīnu: citronūdeni, seleriju sulu un detoksikācijas smūtiju.
- Līdz plkst. 14.00 parasti neuzņemu taukvielas.
- Regulāri kustos – rītu sāku ar “pieciem tibetiešiem”. Papildus pastaigājos, braucu ar skrituļslidām, lecu uz batuta vai nodarbojos ar kādu citu sporta veidu.
- Samazināju stresu un apzināti strādāju pie savau pasaules uzskatu maiņas, lai vairāk paļautos uz dzīvi un nestresotu par lietām, ko nevaru ietekmēt.
- Nomainīju vidi, jo jūtu, ka gaismai un saulei ir ļoti liela nozīme atveseļošanās ceļā.
- Sāku lietot uztura bagātinātājus, kurus laiku pa laikam mainu. Pastāvīgi lietoju B12 vitamīnu, cinku un C vitamīnu, bet ceturto uztura bagātinātāju mainu (L-lizīns, kaķa nags, propoliss, lakricas sakne u. c.). Visus savus uztura bagātinātājus tagad pērku PureNature interneta veikalā, jo no pieredzes esmu sapratusi: ja kaut ko lietoju, tam jābūt vislabākās kvalitātes, lai tas patiešām iedarbotos. Pasūtot no turienes, vari izmantot manu atlaides kodu Kertu5, lai saņemtu 5% atlaidi savam pasūtījumam.
Kā Medicīnas Medija dzīvesveids ir ietekmējis manu ģimeni
Medicīnas Medija principu ievērošana ir ietekmējusi ne tikai manu veselību, bet arī nesusi lielas pārmaiņas visas mūsu ģimenes dzīvē.
Īsumā par mana vīra izveseļošanos. Kristjans aptuveni desmit gadus bija dzīvojis ar asiņojošu un niezošu dermatītu, kas klāja visu viņa ķermeni. Būtībā viņam palīdzēja izturēt hormonu krēms, kas nedaudz uzlaboja ādas stāvokli un ko viņš lietoja milzīgos daudzumos. Ja viņš to nelietoja, stāvoklis kļuva tik slikts, ka viņš nonāca slimnīcā. Turklāt šī situācija viņam radīja milzīgu stresu, jo darbu veikt bija gandrīz neiespējami.
Pēc ārstu teiktā, tā bija neārstējama slimība, kuras simptomus ar dažādām zālēm varēja tikai atvieglot. Šodien viņam hormonu krēmi nav bijuši jālieto jau trīs līdz četrus gadus. Reizēm uz viņa ādas gan parādās niezoši izsitumi, ja viņš ilgāku laiku ir ēdis neveselīgi, taču, lai ar tiem tiktu galā, hormonu krēms vairs nav vajadzīgs. Pietiek ar to, ka viņš atkal sāk ēst saskaņā ar Medicīnas Medija ieteikumiem. Tas patiešām ir bijis kā brīnums, jo mēs neticējām, ka no šīs slimības ir iespējams izveseļoties.
Arī mūsu jaunākie bērni dzīvo saskaņā ar Medicīnas Medija dzīvesveida principiem, un viņi ir vieni no veselākajiem bērniem, kādus pazīstu.
Pat ja viņi saslimst ar kādu vīrusu infekciju, izmantojot Medicīnas Medija piedāvātos paņēmienus, viņi atveseļojas vienas līdz divu dienu laikā. Turklāt viņiem nekad nav bijis nekādu komplikāciju vai vajadzības lietot antibiotikas.
Kopsavilkumā varu teikt, ka šodien mana veselība ir daudz labākā stāvoklī nekā pirms divdesmit gadiem. Esmu patiesi laimīga un izbaudu katru savas dzīves mirkli. Daru to, kas man patīk un ko no sirds vēlos darīt. Un pat tad, ja reizēm apēdu kaut ko tādu, ko agrāk veselības dēļ nevarēju atļauties, es par to nestresoju. Esmu laimīga, ka mana veselība šodien ir tik laba, ka varu to laiku pa laikam atļauties.
Atskatoties uz visu piedzīvoto, vispirms izjūtu milzīgu pateicību. Pateicību par to, ka nepadevos arī tad, kad atbilžu nebija un biju dziļā bedrē. Pateicību par zināšanām, kas pēdējos gados nākušas manā ceļā un palīdzējušas no šīs bedres izrāpties. Un pateicību par to, ka šodien varu dzīvot tādu dzīvi, par kādu pirms gadiem pat neuzdrošinājos sapņot.
Pieredze kļuva par misiju
Man vienmēr ir paticis palīdzēt cilvēkiem. Varbūt tieši tāpēc ļoti skaidri jūtu, ka viena no manas misijas daļām šajā dzīvē ir nodot tālāk zināšanas un pieredzi, kas palīdzējušas man un manai ģimenei kļūt veselākiem un stiprākiem. Es zinu, cik vientuļš var būt šis ceļš, ja jūti, ka tevi neviens nesaprot vai šķiet, ka risinājumu vispār nav.
Tieši tāpēc plānoju izveidot savu kanālu sociālajos tīklos, kurā vēlos dalīties ar savu pieredzi, atziņām un pārdomām par dziedināšanas ceļu. Īsākas domas, ikdienas novērojumus un noderīgus ieteikumus publicēju arī savos Facebook un Instagram kontos. Ja jūti, ka šī tēma tev ir tuva, esi no sirds aicināts pievienoties.
Pavisam nesen ar savu dziedināšanas stāstu dalījos arī kopienā Tuhat Unistust (tūkstoš sapņi), kur ikvienam kopienas dalībniekam ir iespēja to noklausīties, ja viņš to vēlas.
Arī tiem, kuri vēlas doties uz mūsu mājām Spānijā, lai atveseļotos, šāda iespēja ir! Papildu informāciju par mūsu EcoLivingFarm atradīsi ŠEIT. Tā ir tieši tā vieta, kur sākās mans un patiesībā arī mana vīra dziedināšanas ceļš.
